Pāriet uz galveno saturu Pāriet uz kājeni

Tirdzniecības centri 2.0 jeb ko vēlas nomnieki

Jevgēnija Kiseļova | Colliers Tirdzniecības platību nodaļas asoc. direktore

 

Beidzoties gana ilgajiem un stingrajiem tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem, neizbēgami ir sagaidāmas pārmaiņas industrijā, ne visi no pandēmijas izies sausām kājām. Nākotnē to nomnieki būs krietni piesardzīgāki, ņemot vērā sūro pieredzi Covid-19 laikā.

 

Tā kā vairumam pašreizējo iepirkšanās centru nomnieku ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, lielāku transformāciju nozarē varētu sagaidīt 3-5 gadu griezumā, taču jau pašlaik var runāt par pārmaiņu vektoriem.

 

Turklāt šīs izmaiņas nebūt nav saistītas tikai ar e-komercijas nostiprināšanos vien. Šobrīd viens no jautājumiem, ko uzdod potenciālie tirdzniecības centru nomnieki, tikpat kā nav bijis aktuāls nevienam vēl pirms pusotra gada, – vai uzņēmumam, veikalam ir otra ieeja vai tajā var piekļūt tikai no iekšpuses, vai arī no ārpuses – no ēkas fasādes puses, rampas vai kā citādi? Vai būs iespēja strādāt autonomi? Līdztekus  aktualizējusies arī vajadzība strādāt elastīgi, pašam komersantam nosakot tieši tam piemērotu darba laiku. Tiek vaicāts par iespēju reklamēties kā atsevišķam veikalam, ka tas ir atvērts un pieejams ne tikai tirdzniecības centrā, bet, ka to var apmeklēt, pašā centrā nemaz neieejot.

 

Pandēmija atklāja, ka ieguvēji ir tie, kam šādas prasības un vajadzības bijušas jau iepriekš. Piemēram, “Sportland”, parakstot līgumu ar tirdzniecības centru “Domina”, jau ilgi pirms covid -19 gribēja nomāt telpas, kurās būtu ieeja no ārpuses. Toreiz daudzi brīnījās – kas gan varētu notikt tāds, lai būtu jāizmanto šī alternatīva, ka klienti vēlēsies iet apkārt ēkai un izmantot mazāk pievilcīgo ieeju. Kompānija izrādījās viena no tālredzīgākajām, pieļaujot iespēju, ka ne viss vienmēr būs spoži, ka ir nepieciešama alternatīva. Savukārt, vairumam uzņēmēju bija pieņēmums, ka tieši centra iekšpusē tie būs vairāk pasargāti.

 

Tagad situācija ir pamainījusies uz pretējo pusi. Šobrīd uzņēmumi uzsver, ka tie ir ne tikai daļa no tirdzniecības centra, bet arī  atsevišķs veikals, kuru var apmeklēt, neieejot centrā, bet izmantojot ieeju no ārpuses.

Turpmāk, veicot uzlabojumus esošajos tirdzniecības centros, strādājot ar jauniem projektiem, šie jautājumi par papildus ieejām, alternatīvām, par lielāku nomnieku elastību un autonomiju, būs attīstītājiem un pārvaldniekiem jārisina.

 

Jāteic, ka iezīmes šajā virzienā parādījās jau pirms pandēmijas. Savulaik, strādājot ar tirdzniecības centra “Sāga” koncepciju, apspriests arī variants to veidot kā “retail park” jeb tirdzniecības parku, kur būtībā ikviens nomnieks strādā pats par sevi, neatkarīgi no citiem, kur nav koplietošanas telpu. Taču lielākā daļa komersantu tobrīd uzskatīja, ka šis Baltijas reģiona klimatiskajos apstākļos varētu nebūt iecienīts formāts, ka laikapstākļi un arī ieradumi mudina cilvēkus uzturēties noslēgtos iepirkšanās centros. Tomēr ir arī vairākas priekšrocības, kāpēc retail parka koncepts varētu sekmīgi strādāt Latvijas tirgū, visticamāk, šo mēs redzēsim laika gaitā, kad tāda tirdzniecības platību koncepcija sāks attīstīties. Arī tagad ir tādi  nomnieki, kuriem bija prasība pēc otras ieejas (piemēram, pieminētais “Sportland”, kā arī “Baby CityToys”), tie šajā pavasarī izrādījās ieguvēji.

 

Vēl viena no jomām, ko skars pārmaiņas, ir saistīta ar iznomājamām platībām. Te gan ir pretrunīgas iezīmes un attīstības virzieni. No vienas puses, nomniekiem un to pārstāvētajiem zīmoliem vajadzēs plašākas telpas, lai spētu nodrošināt lielāku distanci starp pircējiem, vienlaikus saglabājot gana intensīvu cilvēku plūsmu veikalā. No otras puses, tas ir pretrunā ar daudzu zīmolu stratēģiju, ko tie bija izvēlējušies vēl pirms Covid-19. Jau pirms pandēmijas daudzu zīmolu izvēle bija samazināt veikalu skaitu, atstājot pāris plašus, reprezentatīvus veikalus-flagmaņus (tāpēc, piemēram, Rīgas centrā tika aizvērts veikals “Zara”, kurš tuprmāk atrodams populārākajos tirdzniecības centros). Zīmoli koncentrējās uz to, lai veikalu izveidotu kā vietu, kur iegūt interesantu, nebijušu pieredzi, noķert sajūtas, izmēģināt kaut ko jaunu, bet pašu preču noietu virzot uz e-vidi.

 

Varētu pieļaut, ka tie komersanti, kuri spēs nodrošināt aktīvu iepirkšanos internetā, nepalielinās savu veikalu platību, bet fokusēsies uz to, lai iepirkšanās pieredzi padarītu aizraujošāku. Savukārt tie uzņēmumi, kuriem ir jānodrošina cilvēku plūsma, kuri nevar strauji attīstīt un nodrošināt interneta tirdzniecību, apsvērs, vai būs gana ar esošajām platībām vai pat vēlēsies tās nedaudz palielināt.

 

Kopumā pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas tirdzniecības centri nebūs tukši. Protams, ir kompānijas, kuras neizturēja un no tirdzniecības centriem pandēmijā aizgāja, tomēr lielākajai daļai ir ilgtermiņa līgumi, kuri beigsies pēc 3-5 gadiem, tad gan būs jautājums – kas notiks tālāk?

 

Tā kā tirgus ir gana piesātināts ar tirdzniecības objektiem, nākotnes iespējas šajā segmentā varētu būt “retail park” vai daudzfunkcionālo objektu virzienā.

 

Tās būs ēkas, kurās būs pieejama iepirkšanās, tiks sniegti medicīnas pakalpojumi, atradīsies sporta centri, tiks piedāvātas citas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tāpat tur būs biroji, varbūt arī noliktavas un stock-office koncepcijas. Parādīsies iepriekš mazāk redzēti risinājumi, ne tikai bērnu dārzs, varētu tikt piedāvātas apmācības, jeb, citiem vārdiem, kompleksā būs viss tas, kas mudina cilvēku vienuviet pavadīt pēc iespējas vairāk laika. Savukārt pašu tirdzniecības platību īpatsvars tirdzniecības centros varētu samazināsies.

 

Kopumā var secināt, ka daži ieradumi, kas parādījās Covid-19 laikā, ir īslaicīgi, savukārt citi varētu nostiprināties uz ilgāku laiku, un vajadzība pēc autonomijas varētu būt tā, kas noteiks ilgtermiņa tendenci. Ir centri, kuri to spēs nodrošināt, bet citiem tādu iespēju nav. Daži varētu piedāvāt atsevišķas ieejas un elastīgākus nosacījumus, kamēr sarežģītāk ir tiem centriem, kuri ir izbūvēti vairākos stāvos. 


Related Experts

Jevgenija Kiselova

Asociētā direktore | Tirdzniecības platību nodaļa

Rīga

Jevģēnija strādā par nekustamā īpašuma vecāko konsultantu mazumtirdzniecības segmenta brokeru nodaļā, un pievienojās “Colliers International” komandai 2014. gadā maijā. 

Kompetences jomas:

Īrnieku / zemes īpašnieku pārstāvēšana mazumtirdzniecības īpašumu nomāšanā; konsultācijas mazumtirdzniecības segmentā; dalība sarunās par nomas noteikumiem namīpašnieku un īrnieku vārdā; jaunu klientu un zīmolu piesaiste.

 

SKATĪT EKSPERTU